Duracel

Yeey ir pagājusi viena no labākajām nedēļas nogalēm ar Viņu, jo pavadīju tik daudz laika ar Viņu. Jau piektdien ieraugot Viņu sajutu kā pa organismu sāk triekties prieks un ieraudzījis Viņu es vienkārši nevarētu nepasmaidīt pat ja negribētu. Nav otra cilvēka, kuru es tik ļoti vēlētos redzēt, satikt un samīļot. Viņa man ir kā narkotika. Bez Viņas dzīvot ir neiespējami un katra deva Viņas ir vērta vairāk nekā jebkas cits. Viņas nekad nevar būt par daudz, bet tikai par maz. Un Viņai vienīgai ir tāds efekts uz mani un tāpēc es Viņu mīlu, jo Viņa ir mana vienīgā. Kad ieraugu pilnmēnesi, tad vienmēr pakavējos atmiņās par vecajiem ne tik labajiem laikiem, kad es pats biju kā mēness. Es biju mēness, bet Viņa bija saule. Sķita ka Viņa nebija domāta man, jo es dzīvoju naktī, bet Viņa dienā. Un satikāmies mēs ļoti reti. Kāds mirklis bija garāks par citu, bet kāds atkal daudz īsāks, bet visi neatsverami. Mēnesim apkārt ir daudz zvaigznīšu, kas spodrinās un mirdz tumšajās naktīs jo spoži, bet mēness tās neredz un ilgojas pēc savas saules, jo tikai Viņa bija tik spoža, lai mēnesi piesaistītu. Lai kā zvaignītes censtos būt spožas, tās vienalga nekad nespētu pārspēt Viņu - saulīti. Tāpēc arī mēness ir tik bāls - tas vienkārši nobāl Viņas skaistuma priekšā. Bet par laimi notika kas pārdabisks un es satiku savu saulīti un vēlos būt kopā tikai ar Viņu, jo viņa ir viss. Ap Viņu griežas visa mana pasaule, jo Viņa ir mana pasaule. Viņa ir mana enerģija. Ja es būtu tas Duracel reklāmas zaķītis tad domas par Viņu ir manas baterijas. Un katru nedēļas nogali es tās uzlādēju, lai būtu gatavs jaunai nedēļai. Mīlu Viņu un ne minūte nepaiet bez domas par Viņu.