pirmdiena, 2009. gada 23. novembris

VR6

Nu nav jau tā ka katru rītu ceļos ar smaidu uz lūpām, bet šorīt jutos kaut kā ne tā. Var jau būt tāpēc, ka aizgāju gulēt trijos, bet varbūt tāpēc, ka jūtu līdzi Viņai un sāku iesnīst skolu kā tādu. Uzkavējos šorīt mazliet ilgāk tualetē un nevis tāpēc ka vajadzēja bet vienkārši lai apstātos, atstutētos pret veļas mašīnu un noklausītos līdz galam P.O.D. - Alive. Tur tā stāvēju un domāju cik dzīvs es jūtos tagad. Beidzot es dzīvoju, jo esmu atradis savu dzīves jēgu un tā ir Viņa. Tā stāvot aizdomājos par saviem tumšajiem viduslaikiem, kad nedzīvoju, bet eksistēju un man viss pa lielam bija pie kājas. Bet arī iebraucot garā melnā tunelī agri vai vēlu tas beidzas un galā ir gaisma. Bez viņas es biju kā nožēlojams Otrais Golfiņš ar 1.3l putekļu sūcēju dzinēju, bet Viņa ir mans VR6 - sešu cilindru, trīs litru motors. Viņa dod man jaudu kādas man nekad nav bijis un ātrumu kas liek sajusties itkā es lidotu nevis ripotu pa zemi. Cik viss tomēr ir lieliski un arī es varu teikt ka jūtos dzīvs, un tas ir tikai dēļ Viņas. Mīlu Viņu ļoti un bez Viņas nebūtu manis.
Bet tomēr arī pēc šādām domām iekšā jutu diezgan makanu niknumu un aizejot uz skolu iekšā skanēja Limp Bizkit - Break Stuff. Bet diena gāja uz priekšu un atslābu jo domas par Viņu raisīja labas emocijas un sms uzrakstīšana arī nāca tikai par labu.
Sports arī bija super jo sākumā kapājām basi un pēc tam ar kārti pārlecu 2,3 m augstu latiņu, kas nemaz nav slikti ja ņem vērā ka to daru otro reizi mūžā. Un liekas, ka man pat padodas un ir visai stulbi saprast, ka esi atradis kaut ko, kas Tev padodas 18 gados un nav vairs laika iet treniņos, lai to attīstītu. Bet nu jā būs jau gan čikiniekā arī tāpat. da labi...
Jēj Viņa ir skypā un tas nozīmē, ka gribi viņai pievērst nedalītu uzmanību un uzzināt kā viņai ir gājis šodien, jo tas man sagādā prieku :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru