Karote ķiploku ar putukrējumu

Sēžu un gaidu kad beidzot dabūšu ko ēdamu jo neesmu ēdis kopš pulkstens 11:00 un priekš manis tas jau ir pat ļoti daudz. Diena skolā šodien bija diezgan jautra un pilna ar stulbiem jokiem un visādām muļķībām gan no manas gan no citu klasesbiedru mutēm. Nesanāca paēst ātrāk jo biju uz Ēdoli piepalīdzēt vienā skautu spēlē. Rezultātā esmu galīgi noguris, izsalcis, bez tam saliju vienkārši nenormāli, jo tas viss notika ārā, bikses ir slapjas gandrīz līdz celim un dubļainas un botes uzliku uz krāsns, jo citādi vēl rīt būs slapjas un pats "labākais", ka salauzu brilles (cerams līdz rītdienai vēl nebūšu noberzis degunu). Bet tā visādā ziņā bija diezgan jautri, jo nu jā tur kruts purveklis ir un daudz visādu sagāzušos koku pa kuriem bija jāložņā pāri un apkārt. Gudri cilvēki jau vispār ar tām drēbēm ar kurām pa skolu neiet pa mežu biezokņiem un purviem bet nu jā reizēm vienkārši nav variantu. Braucot uz Kuldīgu gandrīz atlūzu bet nez kādā veidā noturējos jo būtu smieklīgi kad mani aizvestu mājās a es nekāpju ārā bet guļu. Pa ceļam piezvanīja Viņa. Man vispār nepatīk runāt pa telefonu, kad kāds ir tuvumā un mašīnā it sevišķi, jo tad nevaru izpausties un pateikt visu ko domāju un kā jūtos un jāpiedomā pie visa ko saku, bet nu jā nebjija variantu. Un šajos brīžos es izklausos vai nu noguris vai pat nedaudz vēss un tas mani nenormāli kaitina. Gribētu runāt tik skaļi kā ierasts un parādīt savas emocijas bet es to nevaru. Ceru ka Viņa nenodomāja ka esmu vienaldzīgs. Man vispār ir liels prieks kad Viņa man piezvana, jo tad es jūtos īpašs. Bet Viņa neizklausījās priecīga un man palika skumji. Viņa ir manas sirds otra pusīte un tas nozīmē ja Viņa nav priecīga tad arī es jūtu līdz un skumstu. Ir stulba sajūta kad var tikai noskatīties un saprast ka es jau neko nevaru darīt un pašlaik es pat nevaru Viņu vienkārši samīļot un varbūt uz kādu mirkli padarīt laimīgāku. Gribētos kaut ko skypā uzrakstīt bet negribu traucēt jo nu jā vajag arī pamācīties. Es gan šodien nezinu vai mācīšos, jo esmu noguris un gribu gulēt. Sagaidīšu kad Viņa būs pieejama, pačatošoa un došos gulēt ar domu ka gan jau ko rīt sadarīšu. Ir cilvēki kas domā ka tas nav labi bet man Viņa ir pirmajā vietā un par Viņu man svarīgāka nekā nav. Ja man dotu izvēli pavadīt nedēļas nogali ar Viņu vai aizbraukt piemēram uz siltajām zemēm, tad es aci nepamirkškinot un ne brīdi nedomājot izvēlētos pavadīt nedēļas nogali ar Viņu, jo Viņa ir mana saulīte pat drūmās un apmākušās dienās un Viņas mīlestība ļauj justies silti pat vēsās dienās. Viņa liek man smaidīt pat tad kad ir draņķīgi. Viņa ir mana pasaule un bez Viņas es nekad nezinātu ko nozīmē būt laimīgam. Šodien skolā dzirdēju teikumu: "Nevaru iedomāties ka Edgars varētu būt mīļš" bet arī zinu ka Viņa domā ka esmu mīļš un tas ir pats galvenais, jo mani neinteresē ko domā citi bet Viņa. Bet mīļumā man Viņu nekad nēpārspēt jo Viņa ir vismīļākā un arī vismīļākā man kā neviens cits uz šīs pasaules.