svētdiena, 2009. gada 6. decembris

neEinšteina Relativitātes teorija

Žēl ka dzīve nav kā matemātika vai fizika. Sameklē tikai īsto formulu, saliec skaitļus un aidā viss skaidrs un te nu ir rezultāts. Bet tā nenotiek, jo ir pārāk daudz nezināmo un relatīvi mainīgo. Pat īsti nezinu vai ir maz vispār kādi koeficenti. Kāds varētu teikt jā ir koeficenti - mēs paši, bet tā nebūtu taisnība, jo mēs jau tāpat maināmies līdzi laikam un pasaulei kā tādi hameleoni pielāgojamies dzīves relatīvajiem apstākļiem. Mūžigais jautājums - dzīve maina cilvēkus vai cilvēki dzīvi? Bet es domāju ka mūsu dzīves maina impulss. Prāta impulss, sirds impulss, vizuālais impulss... Vīzija par ko labāku šī brīža šķietami monotonajai virzībai. Cik ātri Tu to sasniegsi ir atkarīgs gan no Tevis gan citiem apstākļiem - paātrinājuma, svara, berzes spēka... Bet kamēr vien Tu virzies pa xy ašu pozitīvajiem punktiem, tikmēr Tavu dzīvi sagaida bezgalība, un tas nozīmē daudz laika, lai cīnītos par to ko vēlies - iegūt un tiekties uz to pusi, kur Tevi vada impulss. Tev nav šī impulsa? Atver acis un nopurini no sevis tās prāta neticības un aprobežotības važas, izeja ir vienmēr, tikai iedzer nedaudz optimisma salkanā kokteiļa. Nevienmēr prātam var uzticēties, jo tas rada arī dažādas ilūzijas par to, kas ir tikpat relatīvs kā visa pasaule. Relatīvs līdz brīdim kad Tu to pāvari un spēj pateikt "Pupu mizas". Un šajā ceļā meklē dārgumus, atbalsta punktus jaunām teorēmām, aksiomām un definīcijām. Lai gan uz ko lai balstās ja nav koeficentu? Lai ko mēs teiktu monotona dzīve nav iespējama. Visām lietām un būtnēm ir savs relativitātes koeficents. Bet man patīk šī mainīgā pasaule, jo tas nozīmē ka es rīt vai parīt vai aizparīt varēšu mīlēt savu mīļoto divreiz stiprāk nekā šodien un arī justies mīlētākam kā šodien, justies laimīgākam kā šodien. Tik ilgi kamēr mīlestības impulss pret Viņu virzīs mani pa xy pozitīvo vērtību kvadrantu. Es zinu, ka kādu citu dienu būs labāk un kamēr man ir Viņa es nepaguris tiekšos uz mērķiem, ko gribu sasniegt. Varbūt daži no mērķiem mainīsies, varbūt mainīšos es, bet varbūt viņa, bet mūsu mīlestība būs mūsu virzītājvektors. Viņa ir mana otrā pusīte un bez Viņas es nekad nebūtu tas, kas esmu. Mīlu viņu ļoti un ar katru dienu arvien vairāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru