Kapakmens vitrīnā

Mūžīga cīņa ar neredzamiem dēmoniem rokas stiepiena attālumā, kas nebeidzas nomainoties dekorācijām, butaforijām un gaismas lauzšanas leņķiem. Domas kā neskaitāmi pūķi savtīgi barojas ar nervu šūnām, lai ātrāk iestātos tumsa, kas paliks. Kur paliks bulta bez mērķa? Kur iestrēgs saindēta doma ar vīrusa šūnām? Ir, kas zina. Ir, kas pretojas, cīņās ieraugot spoguli, sastingst. Iznīcībai ir māsa šaubas kas satriec tad kad atveras acu aizkari. Neveiksmīgi minējumi var maksāt dvēseli, uz parāda neviens nedod. Tumsa plūst asinīs, gaišais eņģelis iestrēdzis aiz miroņa sienas...