ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis

Koncentrēta nanopikoelektronu plūsma trešajā aksonā no sirds


Doh...... Laika trūkums un slinkums kad laiks teorētiski ir. Taka tagad esmu gulējis pāris stundas un tagad varētu ko darīt lai iekavētie un esošie mājasdarbi iet uz priekšu bet man ir sasodīts slinkums. Man nāk miegs un netīkas neko darīt. Un rīt es ārdīšos ka gribētu ko darīt bet man nav laika. nebeidzamais loks bet nu ko padarīsi kā ir tā ir. Manam organismam ir alerģija pret mājasdarbiem. Un pagājušā nedēļa bija tik kruta ka šī nedēļa liekas sasodīti nožēlojama salīdzinot un mošk tāpēc ar man ir besis tāds.
Brīvdienās biju ar prāmi uz Zviedriju ar ūberkrutiem cilvēkiem un uz prāmja dzīvoju kā harēmā. Tikai nevajag pārprast, jo tas ir tikai idejiski, reāli dzīvoju vienā kajītē ar četrām meitenēm un bija kūll. Jautrība un daudz pozitīvu emociju. Par to paldies Lindai, Madarai, Lāsmai un Kristīnei. Bučas jums bet mīlīgās uz vaidziņa. Un bez tam pēc ilgiem laikiem biju kopā ar Viņu sešas no septiņām nedēļas dienām nevis tikai trīs. Bet tā nedēļa beidzās diemžēl.
Vakar iegāju gulēt pusčetros un šodien skolā gāja pasmagi. Man ir jauna hipotēze: Es dzeru daudz ūdens kad esmu maz gulējis. Tagad atliek to tikai pārbaudīt vēl praksē.
Tā kā tehniski ir sākusies jauna diena tad man ir vārdiena. Mani apsveica brīnišķīgs koris no Ventspils mūzikas skolas koju istabiņas. Sakarā ar interneta pārrāvumiem divreiz un tas bij ritīg dubultprieks vnk superĪĪĪgĪĪĪ. Man nepatīk svinēt savas vārda dienas un dzimšanas dienas bet šis bija forši.
Viņai pietrūkst manis un man pietrūkst Viņa, bet mēs neko nevaram darīt lai tā nebūtu, jo mums vēl labu laiciņu būs šādi jādzīvo. Skan pēc nolemtības a ko man darīt? Kā ir tā ir. Negribu mācīties Rīgā bet neko darīt. Nav citur nekas ar auto saistīts. Nu labi - vienmēr jau ir arodene. Man rezerves variants ja netieku RTK budžet grupā. Teiksi - idiots? Bet nu tā viš i. Varēt jau iet uz Ventspili par kaut kādu elektriķi bet nu jā tas nav īst tas ko vēlos, jo es gribu darboties ar automašīnām profesionālā līmenī nevis tikai kā hobijs. Doh.... Besī šī tēma bet tā mani vislaik atkal un atkal moca.
Labs i beigšu čīkstēt un iešu kaut ko bezjēdzīgu padragāt un nevis pildīšu mājasdarbus, jo zini ko - man šodien pohuj.
Un tomēr neesmu bēdu sagrauzts un vienmēr ar prieka devu sirdī, jo man ir Viņa. Un es barojos no Viņas mīlestības un Viņas mīlestība ir tā kas mani tur pie dzīvības bezcerīgās un tumšās dienās. Mīlu Tevi pekainīte :*
P.S zinu ka nav komati bet man slinkums likt un bez tam skolā jau man pietika šodien viņu taka - Uz Veselību.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru